Mūsdienu automašīnām gaisa kondicionēšanas sistēma ir iekļauta jau pamataprīkojumā. Automašīnu ražotāji iesaka veikt sistēmas diagnostiku vismaz reizi gadā.
 |
Kondicioniera sistēmas diagonostika 20 EUR
Kondicioniera sistēmas uzpilde ar saldēšanas aģentu 60 EUR
Kāpēc nepieciešama sistēmas diagnostika? Kondicioniera sistēma pastāvīgi tiek pakļauta šādiem faktoriem: - šķidruma iztvaikošana automašīnas darbības laikā, - pastāvīga vibrācija, - temperatūras izmaiņas. Minētie faktori negatīvi ietekmē kondicioniera sistēmas darbību, kā arī sistēmas savienojumus. Ir vērts atgādināt, ka sistēmā tiek izmantoti vītņu savienojumi ar gumijas blīvēm, kas ilgtermiņā samazina sistēmas spiediena noturību, kā rezultātā rodas minimālas gāzes noplūde. |
Cik bieži veikt diagnostiku?
Jaunai automašīnai diagnostika jāveic ik pēc 2-3 gadiem. Automašīnai, kura vecāka par 7-10 gadiem, kondicioniera uzpildi būtu jāveic reizi gadā. Tas attiecas uz gaisa kondicionieriem, kuri darbojas normāli. Gadījumā, ja nepieciešams veikt remontu, tad sistēma tiek remontēta, uzpildīta un diagnosticēta.
Kādi ir raksturīgākie defekti auto gaisa kondicioniera sistēmā?
- savienojumu bojājums vai novecošanās,
- korozija vai mehāniski bojājumi sistēmas caurulēs un radiatorā,
- gumijas blīvējošo detaļu elastības mazināšanās, kas rada plaisas un spiediena nenoturību.
Tāpēc pirms auto gaisa kondicioniera sistēmas uzpildes tiek veikta tās diagnostika.
Kā notiek kondicioniera diagnostika un uzpilde?
Izmantojot jaunākās paaudzes iekārtas, uzpildot sistēmu, cilvēka iejaukšanās ir ļoti minimāla. Uzpildes iekārtā tiek izvēlēta Jūsu auto marka un modelis, kas automātiski parādā nepieciešamo gāzes un eļļas daudzumu.
Diagnostikas brīdī tiek veiktas sekojošas darbības:
1) no sistēmas tiek izsūknēts gāzes atlikums,
2) sistēmā tiek izveidots vakuums, kas nepieciešams, lai pārbaudītu tās hermētiskumu,
3) sistēma tiek atbrīvota no mitruma un dažādiem piemaisījumiem,
4) kondicioniera sistēma tiek uzpildīta ar ražotāja noteikto gāzes daudzumu, kā arī speciālu eļļu un ultravioleto piemaisījumu. Ultravioletais jeb UV piemaisījums palīdz noskaidrot noplūdes vietu, gadījumos, ja sistēma nav pietiekami hermētiska.
Cik daudz gāzes ir nepieciešams kondicioniera sistēmai?
Pēc auto parametriem tiek noteikts kondicioniera sistēmas gāzes daudzums gramos (g). To var noskaidrot auto apkopes grāmatiņā vai zem motora pārsega.
Kādu gāzi jāizmanto sistēmas uzpildei?
Kondicioniera sistēmai jāizmanto automašīnas ražotāja noteikto gāzes tipu. Senākos laikos tika pildīta vecā tipa gāze „R12”, kas mūsdienu automašīnās nav izmantojama. Šobrīd tiek izmantota jaunā tipa gāze „R134a”. No 2011. gada 1.janvāra ražotajos automobiļos izmanto dzesētājvielu „R1234yf”. Atšķirības ir ne tikai gāzu saturā un funkcionalitātē, bet arī visā kondicioniera sistēmā. Tādēļ svarīgi sistēmā pildīt tikai vienu no šīm gāzēm, kas tai paredzēta.
Kā darbojas kondicioniera sistēma?
- gaiss ieplūst pa automašīnas priekšpusi, kur tas radiatorā atdzesē silto kondicioniera šķidrumu,
- tad gaiss nonāk līdz salona radiatoram, kur ienākošais gaiss tiek atdzesēts un tālāk tas nonāk auto salonā,
- viela, kas cirkulē sistēmā, darbības laikā atdziest un sakarst. Zemāk redzamajā attēlā uzskatāmi redzams, kur viela sasilst un kur atdziest. Tāpat arī to, kur viela no šķidruma pārvēršas par gāzi.
Kāpēc kondicionieris nestrādā?
Raksturīgākie iemesli, kāpēc nedarbojas sistēma:
Jānomaina salona filtrs. Precīzāk – kondicionieris strādā, taču aukstais gaiss netiek salonā, jo to aiztur netīrais gaisa filtrs. Turklāt sistēmā veidojas liels mitrums no neizdalītā aukstā gaisa.
Bojātas blīves vai blīvgredzeni. Gumijas mēdz izkalst un sažūt, tādēļ kļūstot nehermētiskas.
Kompresors. Kompresors ir agregāts, kas saspiež kondicionētāja gāzi un pārvērš to par šķidrumu. Šādā sabojāšanās gadījumā kompresoru noņem, remontē, restaurē vai maina.
Radiators. Kondicionētāja sistēmai ir atsevišķs radiators. Pēc izskata un formas tas ir tāds pats kā motora dzesēšanas radiators, tikai mazāks. Radiatoru var mehāniski bojāt no ārpuses vai tas var ‘’aizaugt’’ ar netīrumiem vai korodēt. Šo radiatoru parasti neremontē, bet gan maina.
Sistēmas filtra defekts. Kondicioniera radiatoram ir atsevišķs filtrs, kas aiztur visus netīrumus. To nepieciešams mainīt pēc katra kondicioniera sistēmas remonta, jo, izjaucot sistēmu, tajā var iekļūt netīrumi.
Elektroniskās sistēmas bojājums. Kaut kur bojāts vads, pazudis kontakts. Iespējams, vadības bloks nepadod signālu uz kondicioniera sistēmu. Var gadīties, ka bojāts āra temperatūras termodevējs un šī iemesla dēļ elektroiekārta „domā”, ka ārā ir tik auksts un , ka nav nepieciešams ieslēgt kondicionieri.
Kāpēc, lietojot kondicionieri, var saaukstēties?
Elpojot gaisu, kurš ir piesātināts ar pelējuma baktērijām, auto pasažieri ir pakļauti elpošanas ceļu iekaisumu slimībām. Pirmie simptomi, ka pelējuma baktērijas sāk iedarboties uz Jūsu organismu, ir vieglas iesnas, sāk sūrstēt acis un ir nepatīkama sajūta kaklā. Šāds auto salona „klimats” ir ļoti kaitīgs astmas slimniekiem. Ja auto salonā, ieslēdzot ventilatoru, ir jūtama mitra pelējuma smaka, ir jānomaina salona filtrs vai jāveic salona dezinfekcija.
 |
Kāpēc, ieslēdzot kondicionieri, parādās nepatīkama smaka? Atvēsinātais, mitrais gaiss ir laba vide, lai auto ventilācijas caurulēs un uz salona radiatora veidotos pelējuma sēnes. Izslēdzot kondicionieri, uz radiatora notiek kondensācija, izdalās mitrums, un radiators atkal sāk uzsilt līdz auto salona temperatūrai. Šie ir ļoti labvēlīgi apstākļi un vide baktēriju un sēnīšu veidošanās. Silts, mitrs un tumšs. Pastāv divas iespējas - ventilēšanas sistēmas izmazgāšana ar speciālu ķīmiju vai dezinficēšana pašu spēkiem. Ir pieejami dezinficējoši tīrītāji, kuru komplektā ir gara elastīga caurulīte, kuru jāievada katrā gaisa izplūdes kanālā. Vai aerosols, kurš jānovieto auto salonā, jāieslēdz auto salona ventilācijas noslēgtais loks un 15. minūtes jāļauj aerosolam pilnībā „izpūsties”. Sistēmas izmazgāšana servisā izmaksās aptuveni sākot no 60 EUR, iegādājoties aerosolu 5 - 25 EUR. |
Kāda ir atšķirība starp kondicionieri un klimata kontroli?
Gaisa kondicionieris pūš aukstu gaisu salonā. Šajā gadījumā pats vadītājs var regulēt – vairāk vai mazāk. Ja paliek karsti – ieslēdz, ja paliek auksti – izslēdz. Savukārt klimata kontrole ir sarežģītāks mehānisms, kam ir savs procesors. Tajā ievadīts konkrētās automašīnas salona tilpums, logu izvietojums un daudzi citi parametri. Klimata kontrole ļauj auto salonā uzturēt konstantu temperatūru. Procesors pats aprēķina nepieciešamo siltā/aukstā gaisa daudzumu, kas jāiepludina salonā, lai uzturētu vadītāja uzstādīto salona temperatūru.
Svarīgi!
- Izvēlieties diagnostikas remonta servisu ar atbilstošu diagnostikas aparatūru,
- Reizi gadā veiciet sistēmas apkopi,
- Arī aukstajos ziemas mēnešos dažkārt ieslēdziet kondicionieri,
- Karstajā laikā jāpārliecinās, vai zem automašīnas veidojas kondensāta peļķīte zem motora. Tam tā jābūt, jo atdzesējot gaisu, veidojas ūdens kondensāts. Gadījumā, ja kondensāts neizdalās, tas var sabojāt sistēmu, piemēram, aizsalstot (ziemā),
- Sekojiet temperatūras rādītājiem panelī,
- Dezinficējiet auto salona ventilācijas sistēmu.